Esošā zāļu apgādes sistēma ir sekmīgi darbojusies ikdienas apstākļos un ar savu iniciatīvu valstij palīdzējusi nodrošināt zāļu un medicīnas ierīču apgādi arī ārkārtas situācijās, piemēram, Covid pandēmijā. Tomēr akūti trūkst skaidras valsts sistēmas, kur katram posmam būtu noteiktas lomas un atbildība krīzes gadījumā.
Arī šosezon vairākkārt esam piedzīvojuši situācijas, kad pacientiem nepieciešamās zāles nav pieejamas. Tirgus izpētes kompānijas “Norstat” aptauja rāda, ka katrs trešais ārsts un farmaceits vismaz vienu reizi mēnesī saskaras ar medikamentu trūkumu. Valsts izveidota zāļu rezervju sistēma būtu viens no iespējamiem soļiem, kā šo problēmu risināt. Diemžēl jaunā zāļu reforma neuzlabo medikamentu fizisko pieejamību – drīzāk tā vēl vairāk nostiprina starptautisko zāļu ražotāju ietekmi un ierobežo vietējo uzņēmumu iespējas veidot krājumus. Lai gan darbs formāli notiek, temps ir pārāk gauss, un 12 mēnešos ir paveikts maz. Ja šodien, pēc nedēļas vai mēneša Latvijā iestātos ārkārtas situācija, liela daļa pacientu, visticamāk, paliktu bez nepieciešamajiem medikamentiem.”