Ņemot vērā augsto Latvijas atkarību no starptautiskajām piegādēm un valsts līmeņa zāļu rezervju sistēmas neesamību, šā gada februārī virkne veselības aprūpes un pacientu organizāciju aicināja Ministru kabinetu nekavējoties sākt darbu pie valsts līmeņa zāļu rezervju izveides. Par spīti veselības ministra Hosama Abu Meri solījumiem jautājumu risināt pēc iespējas ātrāk, septiņu mēnešu laikā zāļu rezervju izveide Latvijā joprojām nav izkustējusies no nulles punkta, un tālāk par abstraktām idejām Veselības ministrija kā atbildīgā iestāde tā arī nav tikusi. Tāpēc Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) atkārtoti aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču no veselības ministra Hosama Abu Meri pārņemt vadību zāļu rezervju fonda izveidē, jo ir skaidrs, ka par nozari atbildīgais ministrs ar to netiek galā.
LZR ieskatā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē šonedēļ, 18.septembrī, notikusī diskusija apliecina, ka Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā ir iestrēgusi vairākus gadus senā pagātnē un ignorē augstos zāļu pieejamības riskus Latvijas pacientiem ārkārtas situācijās. Nevajag pat ārkārtas apstākļus, jo atsevišķu medikamentu trūkums bija vērojams arī pērn, kad ārvalstu ražotāji nespēja tos nodrošināt nepieciešamajā apjomā. Arī šobrīd Latvijā katastrofāli trūkst vakcīnu pret difteriju pieaugušajiem, ko Veselības ministrija izliekas neredzam. Skaidrs, ka globālajām farmācijas kompānijām prioritāte šādos gadījumos vienmēr būs to mājas tirgi vai tās valstis, kur konkrēto preparātu cena ir augstāka. Tā kā 94% medikamentu Latvijā tiek ieviesti no ārvalstīm, ikviens pārrāvums piegādes ķēdēs Latvijai var maksāt cilvēku dzīvības. To nedrīkst pieļaut!
Lai šādas situācijas novērstu, valstis veido nacionālo zāļu krājumu sistēmu, rūpējoties, ka ārkārtas situācijās tās spēs nodrošināt saviem iedzīvotājiem medikamentus. Neskatoties uz veselības ministra un viņa biroja politiskiem solījumiem, ka darbs pie sistēmas notiek, diemžēl sistēmas nav, un diskusijas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē pierādīja, ka ar šādu pieeju nebūs arī vēl vismaz pusotru gadu. Kā parāda pēdējo piecu gadu pieredze, 18 mēneši ir ļoti ilgs laiks, kurā var notikt tādi būtiski satricinājumi kā globālā pandēmija, par daudz nopietnākām militārām krīzēm nemaz nerunājot.
LZR aicina par veselības un farmaceitiskās aprūpes jomu atbildīgos politiķus un ierēdņus mācīties no kļūdām, lai nepieļautu, ka nonākam tādā pašā vai vēl smagākā situācijā, kādā bijām līdz ar globālo pandēmiju, kad trūka virkne cilvēku dzīvībai un veselībai nepieciešamo medikamentu.
Mēs uzskatām, ka septiņi mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai Veselības ministrija varētu izpildīt sākotnējo mājasdarbu. Taču līdz šim brīdim ministrijas pusē ir tikai nepilnīgi aprēķini par nepieciešamo medikamentu apjomu šajā rezerves fondā, kā arī nav izveidota apgādes sistēmas shēma, kurā būtu iesaistītas gan valsts institūcijas, gan privātā sektora spēlētāji – ražotāji, zāļu apgādes uzņēmumi un aptiekas. Tāpat līdz šim nav izveidots harmonizēts un vienots Baltijas valstu saraksts un apkopota informācija par apjomiem, ko nozare jau iepriekš aicināja izveidot un par ko tikšanās laikā interesi izrādīja arī Lietuvas un Igaunijas Veselības ministriju pārstāvji. Redzot šī jautājuma nekustēšanos no vietas, LZR vairākkārt ir piedāvājusi savu palīdzību šī jautājuma risināšanā. Industrija jau sen ir izpildījusi savu mājasdarba daļu un identificējusi to, kādus medikamentus un cik lielā apjomā ārkārtas situācijā Latvijā varētu ražot uz vietas. Taču šajā laikā neesam sadzirdēti.
Jāatgādina, ka 2024. gada 16. maijā Latvijas Radio publicēja pētnieciskās žurnālistikas raidījuma “Atvērtie faili” jaunāko epizodi, kas bija veltīta medikamentu rezerves fonda izveides jautājumam. Žurnālisti atklāja, ka, pretēji likumā noteiktajam, arī visās slimnīcās nav izveidotas medikamentu rezerves, jo tam nav atbilstoša finansējuma. Nav nokomplektētas ne slimnīcu, ne arī katastrofu gadījumiem paredzētās rezerves. Ukrainas pieredze parādījusi, ka medikamentu nepieejamības gadījumā īpaši apdraudēti ir cilvēki ar hroniskām slimībām un civiliedzīvotāji. Ukrainā palielinājās arī hronisko pacientu nāves gadījumu skaits, jo cilvēki nevarēja saņemt nepieciešamos medikamentus.
LZR uzskata, ka atbildīgais ministrs nepamatoti aizbildinās ar to, ka jautājums par valsts zāļu rezerves fonda izveidi ir tik konfidenciāls, ka par to nevar runāt pat ar Saeimas deputātiem. Mūsu ieskatā arguments par slepenību ir tikai centieni slēpt to, ka šajā ilgajā laika periodā šis jautājums nav pakustējies uz priekšu.
Tāpēc Latvijas zāļu ražotāju asociācija aicina gan visas par valsts zāļu rezervēm atbildīgās institūcijas un veselības ministru Hosamu Abu Meri, gan Ministru prezidenti Eviku Siliņu un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču neatlikt jautājumu par zāļu rezervju fonda izveidi līdz brīdim, kad ārkārtas situācija jau būs iestājusies! Tas ne tikai maksās mūsu cilvēku dzīvības, bet arī radīs nopietnu finansiālo slogu Latvijas veselības aprūpes sistēmai, jo medikamentu nepieejamības dēļ būtiski palielināsies to cilvēku skaits, kuriem ierastās terapijas vietā būs nepieciešama hospitalizācija.
